Neskatoties uz atkārtotajiem COVID-19 uzliesmojumiem, vājo globālo ekonomikas atveseļošanos un pastiprinātiem ģeopolitiskiem konfliktiem, Ķīnas un ES importa un eksporta tirdzniecība joprojām ir pretrunā ar izaugsmi. Saskaņā ar datiem, ko nesen publicēja Muitas vispārējā administrācija, ES bija Ķīnas otrais lielākais tirdzniecības partneris pirmajos astoņos mēnešos. Kopējā tirdzniecības vērtība starp Ķīnu un ES bija 3,75 triljoni juaņu, kas ir par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kas veido 13,7% no Ķīnas kopējās ārējās tirdzniecības vērtības. Dati no Eurostat rāda, ka gada pirmajā pusē 27 ES valstu tirdzniecības apjoms ar Ķīnu bija 413,9 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies par 28,3%. Starp tiem ES eksports uz Ķīnu bija 112,2 miljardi eiro, kas ir par 0,4%; Imports no Ķīnas bija 301,7 miljardi eiro, kas ir par 43,3%.
Pēc aptaujāto ekspertu domām, šis datu kopums apstiprina Ķīnas un ES ekonomikas un tirdzniecības spēcīgo papildināmību un potenciālu. Neatkarīgi no tā, kā mainās starptautiskā situācija, abu pušu ekonomiskās un tirdzniecības intereses joprojām ir cieši saistītas. Ķīnai un ES būtu jāuzlabo savstarpēja uzticēšanās un komunikācija visos līmeņos, kā arī vēl vairāk injicē “stabilizatorus” divpusējo un pat globālo piegādes ķēžu drošībā. Paredzams, ka divpusējā tirdzniecība saglabās izaugsmi visa gada garumā.
Kopš šī gada sākuma Ķīnas un ES ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība ir izrādījusi spēcīgu izturību un vitalitāti. "Gada pirmajā pusē ir palielinājusies ES atkarība no Ķīnas importa." Cai Tongjuan, Ķīnas Renminas Universitātes Finanšu pētījumu institūta pētnieks un Makro pētījumu departamenta direktora vietnieks, tika analizēts intervijā ar International Business Daily reportieri. Galvenais iemesls ir ES konflikts Krievijā un Ukrainā un sankciju ietekme uz Krieviju. Zemākas ražošanas nozares darbības likme ir samazinājusies, un tā ir kļuvusi vairāk atkarīga no importa. No otras puses, Ķīna ir izturējusi epidēmijas pārbaudi, un vietējā rūpniecības ķēde un piegādes ķēde ir salīdzinoši pilnīga un normāli funkcionējoša. Turklāt Ķīnas un Europes kravas vilciens ir arī veidojis spraugas jūrā un gaisa pārvadājumos, kurus epidēmija viegli ietekmē, nodrošināja nepārtrauktu pārvadāšanu starp Ķīnu un Eiropu un sniedza lielu ieguldījumu tirdzniecības sadarbībā starp Ķīnu un Eiropu.
No mikro līmeņa Eiropas uzņēmumi, piemēram, BMW, Audi un Airbus, šogad turpināja paplašināt savu biznesu Ķīnā. Aptauja par Eiropas uzņēmumu attīstības plāniem Ķīnā liecina, ka 19% Ķīnas Eiropas uzņēmumu sacīja, ka viņi ir paplašinājuši savu esošo ražošanas operāciju mērogu, un 65% sacīja, ka viņi ir saglabājuši savu ražošanas darbību mērogu. Nozare uzskata, ka tas atspoguļo Eiropas uzņēmumu stingro uzticību ieguldījumiem Ķīnā, Ķīnas ekonomiskās attīstības izturību un spēcīgo vietējo tirgu, kas joprojām ir pievilcīgs Eiropas daudznacionālajiem uzņēmumiem.
Ir vērts atzīmēt, ka nesenais Eiropas Centrālās bankas procentu likmju paaugstināšanas progress un spiediens uz leju uz eiro var vairāk ietekmēt Ķīnas un ES importu un eksportu. "Eiro nolietojuma ietekme uz Ķīnas Eiropas tirdzniecību jau ir parādījusies jūlijā un augustā, un Ķīnas Eiropas tirdzniecības pieauguma temps šajos divos mēnešos ir samazinājies, salīdzinot ar gada pirmo pusi." Cai Tongjuan prognozē, ka, ja eiro turpinās samazināties, tas padarīs “izgatavotu Ķīnā” salīdzinoši dārgu, tas ceturtajā ceturksnī ietekmēs Ķīnas eksporta pasūtījumus uz ES; Tajā pašā laikā eiro nolietojums padarīs “izgatavotu Eiropā” salīdzinoši lētu, kas palīdzēs palielināt Ķīnas importu no ES, samazināt ES tirdzniecības deficītu ar Ķīnu un veicināt Ķīnas un ES tirdzniecību ir kļuvusi līdzsvarotāka. Raugoties nākotnē, Ķīnai un ES joprojām ir tendence stiprināt ekonomikas un tirdzniecības sadarbību.
Pasta laiks: 16-22222.