Neskatoties uz atkārtotiem COVID-19 uzliesmojumiem, vāju globālo ekonomikas atveseļošanos un saasinātiem ģeopolitiskiem konfliktiem, Ķīnas un ES importa un eksporta tirdzniecība joprojām uzrādīja pretēju izaugsmi. Saskaņā ar Muitas ģenerālpārvaldes nesen publicētajiem datiem, ES pirmajos astoņos mēnešos bija Ķīnas otrais lielākais tirdzniecības partneris. Kopējā tirdzniecības vērtība starp Ķīnu un ES bija 3,75 triljoni juaņu, kas ir par 9,5% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā un veidoja 13,7% no Ķīnas kopējās ārējās tirdzniecības vērtības. Eurostat dati liecina, ka pirmajā pusgadā 27 ES valstu tirdzniecības apjoms ar Ķīnu bija 413,9 miljardi eiro, kas ir par 28,3% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. No tiem ES eksports uz Ķīnu bija 112,2 miljardi eiro, kas ir par 0,4% mazāk; imports no Ķīnas bija 301,7 miljardi eiro, kas ir par 43,3% vairāk.
Pēc intervēto ekspertu domām, šis datu kopums apstiprina Ķīnas un ES ekonomikas un tirdzniecības spēcīgo papildināmību un potenciālu. Neatkarīgi no tā, kā mainās starptautiskā situācija, abu pušu ekonomiskās un tirdzniecības intereses joprojām ir cieši saistītas. Ķīnai un ES būtu jāuzlabo savstarpējā uzticēšanās un komunikācija visos līmeņos, kā arī jāturpina ieviest “stabilizatorus” divpusējo un pat globālo piegādes ķēžu drošībā. Paredzams, ka divpusējā tirdzniecība saglabās izaugsmi visa gada garumā.
Kopš šī gada sākuma Ķīnas un ES ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība ir uzrādījusi spēcīgu noturību un vitalitāti. "Gada pirmajā pusē ir palielinājusies ES atkarība no Ķīnas importa," intervijā laikraksta "International Business Daily" reportierim analizēja Cai Tongjuan, Ķīnas Renminas universitātes Čonjanas Finanšu studiju institūta pētnieks un Makropētījumu departamenta direktora vietnieks. Galvenais iemesls ir ES konflikts Krievijā un Ukrainā, kā arī sankciju ietekme uz Krieviju. Zemākās ražošanas nozares darbības temps ir samazinājies, un tā ir kļuvusi atkarīga no importa. Savukārt Ķīna ir izturējusi epidēmijas pārbaudījumu, un vietējā rūpniecības ķēde un piegādes ķēde ir relatīvi pilnīga un darbojas normāli. Turklāt Ķīnas un Eiropas kravas vilciens ir arī kompensējis epidēmijas viegli skartās jūras un gaisa transporta nepilnības, nodrošinājis nepārtrauktu satiksmi starp Ķīnu un Eiropu un devis lielu ieguldījumu Ķīnas un Eiropas tirdzniecības sadarbībā.
Mikrolīmenī Eiropas uzņēmumi, piemēram, BMW, Audi un Airbus, šogad turpināja paplašināt savu darbību Ķīnā. Aptauja par Eiropas uzņēmumu attīstības plāniem Ķīnā liecina, ka 19 % Eiropas uzņēmumu Ķīnā norādīja, ka ir paplašinājuši savu esošo ražošanas darbību apjomu, un 65 % norādīja, ka ir saglabājuši savu ražošanas darbību apjomu. Nozare uzskata, ka tas atspoguļo Eiropas uzņēmumu stingro pārliecību par ieguldījumiem Ķīnā, Ķīnas ekonomiskās attīstības noturību un spēcīgo vietējo tirgu, kas joprojām ir pievilcīgs Eiropas daudznacionāliem uzņēmumiem.
Jāatzīmē, ka nesenā Eiropas Centrālās bankas procentu likmju paaugstināšanas un eiro lejupvērstā spiediena attīstība var vairākkārt ietekmēt Ķīnas un ES importu un eksportu. "Eiro vērtības krituma ietekme uz Ķīnas un Eiropas tirdzniecību jau parādījās jūlijā un augustā, un Ķīnas un Eiropas tirdzniecības pieauguma temps šajos divos mēnešos ir samazinājies salīdzinājumā ar gada pirmo pusi." Cai Tongjuan prognozē, ka, ja eiro turpinās vērtības kritumu, tas padarīs "Ražots Ķīnā" relatīvi dārgu, tas ietekmēs Ķīnas eksporta pasūtījumus uz ES ceturtajā ceturksnī; vienlaikus eiro vērtības kritums padarīs "Ražots Eiropā" relatīvi lētu, kas palīdzēs palielināt Ķīnas importu no ES, samazināt ES tirdzniecības deficītu ar Ķīnu un veicināt Ķīnas un ES tirdzniecības līdzsvarotību. Raugoties nākotnē, Ķīnas un ES vispārējā tendence joprojām ir stiprināt ekonomisko un tirdzniecības sadarbību.
Publicēšanas laiks: 2022. gada 16. septembris